Ziemassvētku un Jaunā gada maratons
Ērikonkuls 11.01.2010 14:37
2009. gada Ziemassvētki un Jaunā 2010. gada sagaidīšana. Pirms šo svētku iestāšanās domāju, ka nu šoreiz tie paies īpaši nemanāmi un bez pienācīgas svētku sajūtas. Salīdzinoši grūtie laiki ir skāruši lielāko daļu iedzīvotāju un es neesmu izņēmums. Sākotnēji biju nolēmis Ziemassvētkos saviem tuviniekiem sagādāt pavisam nelielas, tīri simboliskas dāvaniņas. Tuvāku, vai tālāku apdāvināmo uz to brīdi plānoti 17 (sanāca vairāk). Jauno gadu biju nodomājis sagaidīt mājās un uz abiem šiem svētkiem minimāli iegādāties pārtiku, našķus un šampanieti. Čābīgi.
Šie plāni mani nomāca un nedeva mieru, jo tieši šajā grūtajā laikā gribējās kaut ko tādu ………., bet no otras puses “ko nevar celt, to nevar nest”. Tomēr vēlēšanās iepriecināt citus un sevi guva virsroku. Decembra sākumā svētku maratons bija sācies. Atšķirībā no citām reizēm šoreiz es daudz aktīvāk piedalījos procesā – ko nu kuram uzdāvināt. Dāvanas, pārtika, našķi un dažāda veida alkohols no veikaliem pārceļoja uz manām mājām. Svētku gaidīšanas prieks bija izdevies.
Ziemassvētku vakars (mums drīzāk dienas vidus), mūsmājās sanākuši bērni, vedeklas, mazbērns un brīnišķīga notikuma gaidas, – mums gaidāms otrs mazbērns. Kopā būšana, klātais galds, sarunas, dzejoļi un dāvanas. Forši. Pirmajos Ziemassvētkos visi iepriekš nosauktie dodamies pie maniem un manas sievas vecākiem. Svētki turpinās. Otrie Ziemassvētki. Esam mājās. Klusums un miers. Pārdomājam kas un kā. Esam gandarīti un ceram, ka ne tikai mums, bet arī pārējiem šie svētki sagādāja prieku. Man pat liekas, ka šie Ziemassvētki bija izdevušies vēl labāki par daudziem iepriekšējiem.
Jaunā gada sagaidīšana Rīgā, kopā ar draugiem. Apmēram 18:30 tika saskandinātas pirmās glāzes par tikšanos. Bija jautri un labi, neizpalika arī jaukas dāvanas. Iepriekš kad uzzināju, ka Vecā gada pavadīšanu plānots sākt 18:00 teicu sievai, ka mans draugs ir negudrs. Kurš tad sagaidīs to Jauno gadu? Nogurums un tā …….. Manas šaubas bija veltas, vakars pagāja vienā elpas vilcienā un uz nebēdu. Apmēram 04:30 no 7 cilvēku kompānijas vēl nomodā biju es un divas sievietes ( nu, protams, viena no tām mana sieva). Vēlais rīts sākās ar galvas sāpēm, bet normas robežās. Izgaisināju promiles līdz nullei (nu vismaz tuvu tam) un vēlā pēcpusdienā devāmies mājās. Ceļā tikai viena ceļu policijas ekipāža, bet satraukumu tas neradīja, jo jutos labi un bija pat interesanti, ko uzrādītu alkometrs. Neapturēja. Nekas, arī labi.
Rezultātā svētki un brīvdienas faktiski divu nedēļu garumā. Tas izsit pamatīgi no sliedēm gan fiziski, gan morāli, gan materiāli (tēriņš necerēti paliels), kur nu vēl uzkrātais zemādas tauku slānis (vēdera apkārtmērs palielinājās par 3cm). Bet tas bija to vērts, jo, kad tad priecāties un līksmot, ja ne tagad. Tur …….. šādu iespēju domāju nebūs. Prieks par tuvinieku un paziņu dāvāto uzmanību un arī dāvanām (likās, ka pie tām patiešām ir īpaši piedomāts). Prieks par atkalredzēšanos un kopā būšanu. Ceru, ka arī es saviem tuviniekiem, draugiem un paziņām šajos svētkos esmu dāvājis tikai labas un jaukas emocijas. Jādomā, ka arī Jums, šīs dienasgrāmatas lasītājiem svētki izdevās.
Dāvājiet prieku sev un citiem, esiet labestīgi, neesiet skaudīgi. Izturaties pret citiem tā, kā jūs vēlētos, lai viņi izturas pret jums un viss būs kārtībā. Es tā domāju.
Visiem, visiem, visiem! Laimīgu Jauno 2010. gadu! Lai Jums viss izdodas!