„Mokošais” ceļš izdienas pensijas iegūšanā

Ērikonkuls 18.09.2009 19:35

Esmu sagaidījis. 15.09.2009. manā bankas kontā ieripoja izdienas pensijas pirmie lati. Kāds tad ir bijis šis periods un „knifi” no brīža, kad sāku domāt par pensionēšanos līdz brīdim kad man tika pārskaitīts pirmais izdienas pensijas maksājums.

Teikšu tā. Bija daudz jautājumu un šaubu. Tādēļ gribu padalīties ar to, kā tad man gāja. Iespējams ārpus dienesta esošajiem radīsies neliels priekšstats, kas un kā, kā arī topošie pensionāri gūs kādu atbildi uz viņus interesējošiem jautājumiem un vienlaicīgi esošie pensionāri varēs salīdzināt ar to kā tad šajā jautājumā veicās viņiem.

Sakarā ar Jelgavas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) likvidēšanu ar 01.07.2009. man tika piedāvāta iespēja kandidēt uz citiem amatiem Valsts robežsardzē. Sākotnēji izvērtēju iespējamos ienākumus turpinot dienestu citā amatā (reāli tas varēja būt vienu pakāpi zemāks, biju nodaļas priekšnieks), atalgojuma samazinājumu, kā arī dienesta apstākļus un ceļa izdevumus. Aina pavērās visai bēdīga.

Devos pie Pārvaldes grāmatvedes ar lūgumu aprēķināt manas iespējamās izdienas pensijas apmēru. Tā kā grāmatvede savā jomā ir profesionāle, kā arī vienkārši labs cilvēks, tad visai ātri ieguvu attiecīgos aprēķinus. Tad es arī sapratu, ka turpinot dienestu nekāds dzīvotājs nebūšu (ienākumi būtu mazāki par izdevumiem), bet dodoties izdienas pensijā ir varianti. Pensija būtu labs atspaids kādai no manis izvēlētajai nodarbei (darbam). Pakonsultējoties ar tuviniekiem, pieņēmu lēmumu atvaļināties no dienesta.

Kā tad tiek aprēķināta izdienas pensija? Turpināt lasīt »

Kaut kā beigas un kaut kā sākums

Ērikonkuls 09.09.2009 12:48

Jāāā manā dzīvē ir noticis krass pavērsiens un, proti, savos 44 gados esmu kļuvis par pensionāru. Tātad 18 gadu dienests IeM struktūrvienībās, sākot no mūsu valsts neatkarības atgūšanas pirmsākumiem (grūtie deviņdesmitie gadi policijā un nu jau pēdēji 8 gadi robežsardzē, – no seržanta līdz kapteinim, + par saviem līdzekļiem augstskola) un „Čau Rasma”. Tu it kā vēl esi vajadzīgs un tajā pat laikā nē.

Kas tad ir noticis? Vienkārši viens liels bars pajoliņu vairāku gadu garumā (to pašu 18) pamatā ir rīkojušies tā, lai šī mūsu valsts LATVIJA un nospiedoši lielākā daļa šajā valstī dzīvojošo cilvēku izputētu šī vārda visplašākajā nozīmē.

Tātad sakarā ar reorganizāciju (lielā mērā par reorganizācijas neefektivitāti šaubu nav, bet par to citreiz) Tev piedāvā iespēju turpināt strādāt citā struktūrvienībā, citā amatā (augstākā, līdzvērtīgā, zemākā), tas ir it kā esi vajadzīgs. Tajā pat laikā Tavi ienākumi tiek ievērojami samazināti (pat ieceļot līdzvērtīgā amatā), bet darba apjoms tiek palielināts, jo vairumā gadījumos notiek nevis darba optimizācija, bet gan vēl lielāka birokratizācija. Turklāt izpildītāju skaits tiek ievērojami samazināts, tas ir it kā neesi vajadzīgs.

Ja konkrētāk, tad tiek radīti apstākļi, lai pats un labprātīgi izvēlies aiziet no dienesta (pensijā, vai „da jebkur” kādas nu kuram ir iespējas) un kā apstiprinājums tam ir dienestā esošo masveida došanās izdienas pensijā, kā arī gados jaunu cilvēku (kuriem nav šādas iespējas) aiziešana no dienesta pēc paša vēlēšanās (policijā tādējādi izveidojušās apmēram 100 vakantas štata vietas). Kādēļ tā notiek? Turpināt lasīt »